Ceturtdien, 20. Novembrī ierastajā laikā un vietā, Piņķos nūjas krustoja Lattelecom un Ozolnieku komandas. Pēdējā spēlē LTC viesos kapitulēja Tērvetei ar 1:7, kamēr Ozolnieki atzina Olaines pārākumu viesos - Ozolniekos ;) ar 0:3. LTC komanda atkal ieradās nepilnā sastāvā , jo iztrūka jau 5 pamatsastāva spēlētāji, no kuriem 4 bija aizsargi (!!!). Nācās kārtējo reizi improvizēt un meklēt risinājumus. Atzīsim godīgi, ka viens atklājums varētu tikt izmantots arī nākotnē. Somu leģionāra Tonija novirzīšana aizsardzībā beidzot atdzīvināja trūkušās sasaites 2 maiņai starp uzbrukumu un aizsardzību.
Spēles sākums izvērtās graujošs, jo jau pēc 85 sekundēm rezultāts uz tablo bija 3:0 par labu LTC komandai. Īpaši interesants statistikas fakts ir tāds, ka visi trīs vārti tika gūti 26 sekunžu intervālā. Vēl viens amizants moments ir saistīts ar to, ka spēles sākumu (as usual) nokavēja Kaspars, kurš līdz pat perioda beigām nebija informēts par notikušo kāzusu un tikai pēc ceturto vārtu guvuma – izbrīna grimases viņa sejā norādīja uz sasaisti ar patiesību. Kā tad īsti tika gūti šie vārti – otrās maiņas laikā uz pretinieku zilās līnijas acīgi nospēlē Normunds un ar nūjas izklupienu novirza gumijas elementu kreisajā zonas stūrī, kur pirmais pie tās ir Gatis un raida ripu uz vārtu priekšu. Tur šo ripu mēģina apturēt pretinieku aizsargs, taču viņam tas izdodas tik sekmīgi, ka ripa, nodevīgi klibojot un ķiķinot, iezogas starp vārtu vīra garajām kājām. Nākamajā maiņā Salvis viduszonā pārtverto ripu raida labajā uzbrukuma zonas malā. Pirmais pie tās ir Aldis un turpina kustību aiz pretinieku vārtiem. Kamēr vārtsargs gaida Rietumu ekspresi, izrādās ka Austrumos jau lietiņas nodarītas. Klasiskā Bauskas kombināciju, kuru noslēdz Mārtiņš pilnīgi tukšos vārtos. Trešais vārtu guvums radās uzreiz pēc centra iemetiena, kad Tonijs no savas zilās līnijas pasit ripu uz malu Gvido, kas no neērtās puses ar elegantu piespēli izvirza izgājienā Marselu – tas nekļūdīgi raida ripu starp vārtsarga tvērājcimdu un kājsargu. Paldies un uz redzēšanos.
Loģiski, ka pēc šāda sākuma OZO vienība pieprasīja 30 sekunžu pārtraukumu, lai kaut nedaudz sakārtotu savu spēli un kas svarīgāk – vārtu vīra izstrādājumam, ļautu koncentrēties un uzsākt pildīt vārtsarga pienākumus. Jāatzīst, ka pēc šī pārtraukuma bija vēl vairāki bīstami momenti pie OZO vārtiem un tikai ar vārtsarga pūlēm rezultāts nekļuva vēl graujošāks. Tomēr arī perioda beigās viņš nebija glābējs, kad ātrā pretuzbrukumā pēc Normunda piespēles devās Ingus un Marsels. Ingus ļoti laicīgi atrod ar piespēli Marselu, kam atkal netraucēts izgājiens vienam pret vārtsargu un padodas efektīvi noķert vārtsargu pretkustībā. Periods tā arī noslēdzas ar 4:0
Otrais periods paiet bezkompromisu cīņā, par ko liecina apjomīgais noraidījumu skaits – astoņi. No kuriem divi ir abpusējie. Vairāk gan kā ierasts grēko LTC, kā rezultātā 10 minūtes aizvada nepilnos sastāvos, uzlabojot veiksmīga mazākuma procentus. Atmiņā palicis gan ir Alda reids mazākumā no savas zonas iemetiena apļa līdz pretējiem vārtiem – pa ceļam apspēlējot 3 pretiniekus un nokļūstot vienam pret vārtiem. Vārtsargs gan netiek iekļauts trofeju plauktā. Ievērības cienīgs fakts, ka perioda beigās noraidījumu nopelna arī pretinieku vārtsargs. Tas gan ir abpusējais, jo Marsels pirms mirkļa bija uzsitis pa tvērējcimdu. Ne spēcīgi, tomēr 0:4 ir slikts „balderjānis”.
Trešā perioda sākumā izskatās, ka uz laukuma ir iznākusi cita OZO komanda, jo jau uzreiz metas aktīvi un galvenais bīstami apdraudēt LTC vārtus. Iespējams, ka arī LTC komanda ir jau nopirkusi puķes, torti un sevi jau apsveikusi un negrib pēdējā brīdī sasmērēt svētku ancuku. Vairākkārt glābj Raimonds. Godīgi gan jāatzīst, ka pirmo vārtu gadījumā tieši Raimonds nenospēlē līdz galam un ielaiž samērā tizlu pļeku. Tomēr godīgumam atzīmēsim, ka vārtu aizsācējs bija Salvis, kur pie borta neizraidīja ripu no zonas, bet Gatis turpinājumā ļāva savam pretinieku svilpauniekam mierīgi ganīties vārtu priekšas pļavās.
Minūti vēlāk Kaspars izlemj stūrī nevis ņemt ripu, bet pašiepazīties ar Dinamo Rīgas borta krāsojumu horizontālā plaknē caur daiļrunīgu kniksi. Pretinieks nenovērtē akrobātisko izpildījumu, bet savāc ripu un ātri piespēlē vārtu priekšā, kur pretinieks neapstādinot triec ripu vārtos – 2:4 un jāspēlē vairāk kā 6 minūtes. Stress is coming, jo pretinieks ir sajutis cepumu smaržu. Tikai veiksmīgas apstākļu sakritības dēļ jau nākamajā maiņā netika zaudēti arī nākamie vārti, kas noteikti spēli būtu padarījis vēl nervozāku. Par laimi atrisinājuma vienādojumā iniciatīvu uzņemas Kapteinis, kurš uz savas zilās atbruņo pretinieku un uzbrukumā nospēlē līdz galam, neļaujot vārtsargam fiksēt ripu. Kā jau ierasts - kamēr vieni strādā un par to cieš - citi to izmanto. Šoreiz Kārlis atrodas īstajā vietā un brīdī, lai izbakstītu ripu vārtu līnijas otrā pusē, kamēr visa pretinieku uzmanība un nūjas apstrādā Gati. Ar šādu rezultātu 5:2, tad arī noslēdzas samērā kuriozā spēle un LTC komanda ir izcīnījusi pirmo uzvaru novembrī.
Nākamā spēle: Svētdien, 30. novembrī plkst. 19:50 ar HK Mārupe, Piņķos Inbox hallē.
P.S. izrādās, ka otrajā vārtu guvumā piespēle pierakstīta Uvim nevis Salvim - incanti, vai EHL līga sekos KHL pēdās un labos video fiksācijas? :)
Spēles labākie:
Marcel Bender (LTC) un Edgars Sīpols (OZO)
Statistika:
Lattelecom vs Ozolnieki 5:2 (4:0;0:0;1:2)
00:59 Lazda (Sproģis) 1:0; 01:15 Tihanovs (Lapsiņš, Bičevskis) 2:0; 01:25 Bender (Brilts, Nieminen) 3:0; 10:35 Bender (Staltmanis, Sproģis) 4:1; 28:48 Štrombergs (Pastors, Stražinskis) 4:1; 29:51 Sīpols (Liparts) 4:2; 32:40 Vasiļevskis (Lazda) 5:2
Metieni: 18:14
Soda minūtes: 16:14
85 sekundes un balle beigta
vai tik tas nav lielais (vidējais) sveiciens pretiniekam?
tas smaids, kad citi labo, bet tev pieraksta.
Spēles labākie